KRIEVIJAS VĒSTNIECĪBA LATVIJĀ
+371 67332151
+371 67212579
/
lv ru

Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības starp Latviju un Krieviju

Juridiskais pamats tirdzniecībai un ekonomiskajām attiecībām starp Krieviju un Latviju ir 2006.gadā parakstītās divpusējās vienošanās par ekonomisko sadarbību un Krievijas – Latvijas Starpvaldību ekonomiskās, zinātniski-tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības komisijas izveidošanu.

2010.gada decembrī Maskavā notikusī tikšanās augstākajā līmenī palīdzēja stiprināt pozitīvo virzību Krievijas – Latvijas attiecību attīstībā, radīja labu pamatu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. īpaši jāatzīmē Starpvaldību vienošanās par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu parakstīšana. Šīs vienošanās spēkā stāšanās (tiek plānota 2012.gadā) radīs papildus nosacījumus savstarpējās tirdzniecības un investīciju aktivitātes augšanai, nodrošinās nepieciešamo paredzamības un stabilitātes līmeni gan Krievijas, gan Latvijas uzņēmēju darbībā.

Latvija ieņem līdera pozīciju Baltijas valstu starpā ārējajā tirdzniecībā ar Krieviju. Saskaņā ar Krievijas FMD datiem, preču apgrozījums 2011.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija izaudzis par 22,4% un sasniedza 8,1 miljardu dolāru, pie tam eksports bija 7,3 miljardi dolāru (izaugsme par 24,7%), bet imports – 0,8 miljardi dolāru (izaugsme par 2,5%). Krievijai noturīgi saglabājas pozitīvs tirdzniecības saldo – 7,3 miljardi dolāru. 2012.gada pirmajā kvartālā pozitīvā izaugsme saglabājas. Eksporta struktūrā dominē minerālvielas – dīzeļdegviela, mazuts, dabas gāze, akmeņogles (88%), ķīmiskās rūpniecības produkcija (4%), metāli, galvenokārt velmētais skārds (3,4%), transportlīdzekļi (1,7%). Importa struktūrā vadošās pozīcijas ieņem elektrotehniskais aprīkojums (27,9%), pārtikas preces un lauksaimniecības izejvielas (25,7%), ķīmijas un farmācijas nozares produkti (12,2%), tekstilpreces (3,9%). Saskaņā ar ekspertu novērtējumu Krievijas – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2012.gadā var sasniegt aptuveni 9 miljardus dolāru un pārsniegt pirmskrīzes līmeni.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2011.gada 1.jūnijā Krievija ieņem tikai septīto vietu pēc uzkrāto tiešo ārzemju investīciju (TĀI) apjoma valsts ekonomikā (priekšā ir Zviedrija, Igaunija, Kipra, Vācija, Norvēģija, Dānija). Kopējais Krievijas TĀI apjoms – 564 miljoni dolāru vai 6% no to kopējā apjoma. Krievijas investīcijas tiek virzītas banku jomā, enerģētikā, rūpniecībā, transportā un nekustamajos īpašumos. Saskaņā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas datiem, 2012.gada sākumā Latvijā bija reģistrēti 3130 uzņēmumi ar Krievijas kapitālu, kura kopējās vērtības apjoms statūtkapitālā ir 180 miljoni latu (aptuveni 360 miljoni dolāru). Krievijas kapitāla līdzdalība ir tādās lielās firmās kā „Latvijas Gāze”, „Lukoil-Baltija”, „Itera-Latvija”, „LatRosTrans”, „Severstaļlat”, „Grindeks”, Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca – „REZ”, Rīgas Piena kombināts, autobūves rūpnīca „AMO Plant” Jelgavā, zivju pārstrādes uzņēmums „Kolumbija” Liepājā, „Baltijas Ogļu termināls” Ventspilī. Latvijas banku sektorā ir jūtama Krievijas kapitāla pozīciju nostiprināšanās. 2012.gadā banku ar Krievijas kapitālu skaits palielinājās līdz septiņām.

Latvijas uzņēmēji arī redz savas perspektīvas Krievijas tirgū. Firma „Pata AV” ir izveidojusi lielu mežizstrādes kompleksu Pleskavas apgabalā. AS „Grindeks” plāno celt farmācijas uzņēmumu Maskavā. 2011.gada jūnijā Maskavā tika atklāta Rīgas Domes pārstāvniecība. Uzkrāto tiešo Latvijas investīciju kopējais apjoms Krievijas ekonomikā ir 54 miljoni dolāru, tai skaitā kaimiņu Pleskavas apgabalā 19 miljoni dolāru. Latvijas investori dod priekšroku mežizstrādes, autotransporta un tirdzniecības uzņēmumiem.

Krievija ir Latvijas galvenais partneris tranzīta jomā. Caur jūras ostām iziet ne mazāk kā 40 miljoni tonnu Krievijas kravu (aptuveni 70% no kopējā apjoma). LR Satiksmes ministrija apstiprināja iespēju Krievijas investoriem veidot ostu infrastruktūrā transporta uzņēmumus ar 100% Krievijas kapitālu. Ir izveidojušās sadarbības iespējas transporta jomā. Reālas aprises iegūst minerālmēslu pārkraušanas termināla celtniecības projekts Rīgas ostā. Termināla jauda – 2 miljoni tonnu. Krievijas holdings „Uralhim” gatavojas ieguldīt celtniecībā kopā 72 miljonus dolāru. Par terminālu celtniecību Rīgas ostā ogļu un metālu pārkraušanai interesi ir izrādījuši „Urālu kalnu metalurģijas kompānija” un „Severstaļ”. īpaša uzmanība tiek pievērsta ātrgaitas dzelzceļa satiksmes starp Rīgu un Maskavu projektam, kuru plānots īstenot līdz 2018.gadam. Divu valstu transporta iestāžu ekspertu konsultāciju gaitā puses principiāli atbalstīja eksistējošās satiksmes infrastruktūras modernizācijas projektu, kas var atļaut samazināt ceļā pavadīto laiku.

2011.gada 10.jūnijā Liepājā Starpvalstu komisijas līdzpriekšsēdētāji parakstīja „Deklarāciju par partnerību modernizācijai”. Ņemot vērā iniciatīvu „Partnerība modernizācijai” Krievijas – ES dialoga ietvaros, ekonomikas konkurētspējas palielināšanas, diversifikācijas un pārejas uz inovatīvas attīstības ceļu tēma ir aktuāla gan Krievijai, gan Latvijai. Tiek paredzēta kopējo projektu konkretizācija, izmantojot Krievijas modernās tehnoloģijas un ES specializēto fondu līdzfinansējumu.

Starpvalstu komisijas piektās sēdes gaitā tika panāktas vienošanās par starpreģionālās un pierobežas sadarbības starp Krieviju un Latviju nolīguma projekta saskaņošanas paātrināšanu, kā arī par to, kā konkretizēt kopējās programmas par to ekonomiskās sadarbības nolīgumu realizāciju, kurus Vologdas un Pleskavas apgabalu administrācijas ir parakstījušas ar Latvijas Ekonomikas ministriju. Jaroslavļjas, Kirovas apgabalu un Baškīrijas Republikas administrācijas ir izteikušas ieinteresētību parakstīt līdzīgus nolīgumus.